Toila (Igaunija) somu līča piekrastē

Pirmo reizi Toila tiek pieminēta  Dānijas zemes grāmatas lapusēs jau 1241 gadā. Bet 20 gadsimta sākumā straujā Pēterburgas paplašināšanās un attīstība nodrošināja arī plašu atpūtas vietu attīstību. Viena no tādām vietām kļuva lieliskā un unikālā upes Pjuhainie ieleja ar priežu mežu Ida-Virumā.

1897-1901 gadam slavens krievu tirgotājs Grigorijs Elisejevs izveidoja Toilā lielisku parku „Oru” un pili. Unikālā gleznainā vieta šajā pusē – no vienas puses augts jūras krasts un no otras puses – sens mežs, kas ir kļuvis par iemīļotu pastaigu un atpūtas vietu priekš vietējiem un Pēterburgas iedzīvotājiem. 

Tirgotāju un aristokrātu vasarnīcas tika celtas augtsu virs jūras līmeņa. Pateicoties attālumam no jūras līmeņa, jūras gaiss Toilā bija vairāk sauss un spēcinošs. Tratu universitātes profesori jau 19 gadsimtā pievērsa tam uzmanību un ar pilnām tiesībām sauca Toilu par gaisa kūrortu. Vēlāk, Igunijas republikas laikā 1934 gadā pili un parku nopirka trīs igauņu rūpnieki kā dāvanu Igaunijas prezidentam Konstantīnam Pjatsam kā vasaras rezidenci. Otrā pasaules kara laikā Oras pils tika pilnībā iznīcināta.

Šodien Toila skaitās viena no iemīļotākajām atpūtas vietām. Šeit ir patīkami pavadīt laiku, staigāt pa parku, vai relaksējties atveseļošanās centrā un baudīt gleznainās piekrastes ainavas, vai ņemt dalību dažādos pasākumos brīvā dabā.